Atrast x
x = \frac{\sqrt{31} + 1}{2} \approx 3,283882181
x=\frac{1-\sqrt{31}}{2}\approx -2,283882181
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-2x^{2}+2x+15=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-2\right)\times 15}}{2\left(-2\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -2, b ar 2 un c ar 15.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-2\right)\times 15}}{2\left(-2\right)}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4+8\times 15}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet -4 reiz -2.
x=\frac{-2±\sqrt{4+120}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet 8 reiz 15.
x=\frac{-2±\sqrt{124}}{2\left(-2\right)}
Pieskaitiet 4 pie 120.
x=\frac{-2±2\sqrt{31}}{2\left(-2\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 124.
x=\frac{-2±2\sqrt{31}}{-4}
Reiziniet 2 reiz -2.
x=\frac{2\sqrt{31}-2}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{31}}{-4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{31}.
x=\frac{1-\sqrt{31}}{2}
Daliet -2+2\sqrt{31} ar -4.
x=\frac{-2\sqrt{31}-2}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{31}}{-4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{31} no -2.
x=\frac{\sqrt{31}+1}{2}
Daliet -2-2\sqrt{31} ar -4.
x=\frac{1-\sqrt{31}}{2} x=\frac{\sqrt{31}+1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-2x^{2}+2x+15=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-2x^{2}+2x+15-15=-15
Atņemiet 15 no vienādojuma abām pusēm.
-2x^{2}+2x=-15
Atņemot 15 no sevis, paliek 0.
\frac{-2x^{2}+2x}{-2}=-\frac{15}{-2}
Daliet abas puses ar -2.
x^{2}+\frac{2}{-2}x=-\frac{15}{-2}
Dalīšana ar -2 atsauc reizināšanu ar -2.
x^{2}-x=-\frac{15}{-2}
Daliet 2 ar -2.
x^{2}-x=\frac{15}{2}
Daliet -15 ar -2.
x^{2}-x+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{15}{2}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{15}{2}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{31}{4}
Pieskaitiet \frac{15}{2} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{31}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{31}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{31}}{2} x-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{31}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{31}+1}{2} x=\frac{1-\sqrt{31}}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}