Pāriet uz galveno saturu
Atrast x
Tick mark Image
Graph

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

-\frac{1}{2}x^{2}-\frac{3}{2}x+4=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{2}\right)±\sqrt{\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}-4\left(-\frac{1}{2}\right)\times 4}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -\frac{1}{2}, b ar -\frac{3}{2} un c ar 4.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{2}\right)±\sqrt{\frac{9}{4}-4\left(-\frac{1}{2}\right)\times 4}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{2}\right)±\sqrt{\frac{9}{4}+2\times 4}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Reiziniet -4 reiz -\frac{1}{2}.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{2}\right)±\sqrt{\frac{9}{4}+8}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Reiziniet 2 reiz 4.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{2}\right)±\sqrt{\frac{41}{4}}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Pieskaitiet \frac{9}{4} pie 8.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{2}\right)±\frac{\sqrt{41}}{2}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no \frac{41}{4}.
x=\frac{\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{41}}{2}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Skaitļa -\frac{3}{2} pretstats ir \frac{3}{2}.
x=\frac{\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{41}}{2}}{-1}
Reiziniet 2 reiz -\frac{1}{2}.
x=\frac{\sqrt{41}+3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{41}}{2}}{-1}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet \frac{3}{2} pie \frac{\sqrt{41}}{2}.
x=\frac{-\sqrt{41}-3}{2}
Daliet \frac{3+\sqrt{41}}{2} ar -1.
x=\frac{3-\sqrt{41}}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{41}}{2}}{-1}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{\sqrt{41}}{2} no \frac{3}{2}.
x=\frac{\sqrt{41}-3}{2}
Daliet \frac{3-\sqrt{41}}{2} ar -1.
x=\frac{-\sqrt{41}-3}{2} x=\frac{\sqrt{41}-3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-\frac{1}{2}x^{2}-\frac{3}{2}x+4=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-\frac{1}{2}x^{2}-\frac{3}{2}x+4-4=-4
Atņemiet 4 no vienādojuma abām pusēm.
-\frac{1}{2}x^{2}-\frac{3}{2}x=-4
Atņemot 4 no sevis, paliek 0.
\frac{-\frac{1}{2}x^{2}-\frac{3}{2}x}{-\frac{1}{2}}=-\frac{4}{-\frac{1}{2}}
Reiziniet abas puses ar -2.
x^{2}+\left(-\frac{\frac{3}{2}}{-\frac{1}{2}}\right)x=-\frac{4}{-\frac{1}{2}}
Dalīšana ar -\frac{1}{2} atsauc reizināšanu ar -\frac{1}{2}.
x^{2}+3x=-\frac{4}{-\frac{1}{2}}
Daliet -\frac{3}{2} ar -\frac{1}{2}, reizinot -\frac{3}{2} ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x^{2}+3x=8
Daliet -4 ar -\frac{1}{2}, reizinot -4 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x^{2}+3x+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}=8+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 3 ar 2, lai iegūtu \frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+3x+\frac{9}{4}=8+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+3x+\frac{9}{4}=\frac{41}{4}
Pieskaitiet 8 pie \frac{9}{4}.
\left(x+\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{41}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{41}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{41}}{2} x+\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{41}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{41}-3}{2} x=\frac{-\sqrt{41}-3}{2}
Atņemiet \frac{3}{2} no vienādojuma abām pusēm.