Atrast x
x=\sqrt{7}+1\approx 3,645751311
x=1-\sqrt{7}\approx -1,645751311
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x^{2}-x-6-x\left(x+1\right)=0
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x+3 ar x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x^{2}-x-6-\left(x^{2}+x\right)=0
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x ar x+1.
2x^{2}-x-6-x^{2}-x=0
Lai atrastu x^{2}+x pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
x^{2}-x-6-x=0
Savelciet 2x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu x^{2}.
x^{2}-2x-6=0
Savelciet -x un -x, lai iegūtu -2x.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\left(-6\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -2 un c ar -6.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\left(-6\right)}}{2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+24}}{2}
Reiziniet -4 reiz -6.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{28}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 24.
x=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{7}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{2±2\sqrt{7}}{2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2\sqrt{7}+2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{7}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2\sqrt{7}.
x=\sqrt{7}+1
Daliet 2+2\sqrt{7} ar 2.
x=\frac{2-2\sqrt{7}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{7}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no 2.
x=1-\sqrt{7}
Daliet 2-2\sqrt{7} ar 2.
x=\sqrt{7}+1 x=1-\sqrt{7}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}-x-6-x\left(x+1\right)=0
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x+3 ar x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x^{2}-x-6-\left(x^{2}+x\right)=0
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x ar x+1.
2x^{2}-x-6-x^{2}-x=0
Lai atrastu x^{2}+x pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
x^{2}-x-6-x=0
Savelciet 2x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu x^{2}.
x^{2}-2x-6=0
Savelciet -x un -x, lai iegūtu -2x.
x^{2}-2x=6
Pievienot 6 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
x^{2}-2x+1=6+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=7
Pieskaitiet 6 pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=7
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{7}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\sqrt{7} x-1=-\sqrt{7}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{7}+1 x=1-\sqrt{7}
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}