Atrast x
x=0
x=-\frac{1}{2}=-0,5
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
4x^{2}+4x+1=2x+1
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(2x+1\right)^{2}.
4x^{2}+4x+1-2x=1
Atņemiet 2x no abām pusēm.
4x^{2}+2x+1=1
Savelciet 4x un -2x, lai iegūtu 2x.
4x^{2}+2x+1-1=0
Atņemiet 1 no abām pusēm.
4x^{2}+2x=0
Atņemiet 1 no 1, lai iegūtu 0.
x\left(4x+2\right)=0
Iznesiet reizinātāju x pirms iekavām.
x=0 x=-\frac{1}{2}
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet x=0 un 4x+2=0.
4x^{2}+4x+1=2x+1
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(2x+1\right)^{2}.
4x^{2}+4x+1-2x=1
Atņemiet 2x no abām pusēm.
4x^{2}+2x+1=1
Savelciet 4x un -2x, lai iegūtu 2x.
4x^{2}+2x+1-1=0
Atņemiet 1 no abām pusēm.
4x^{2}+2x=0
Atņemiet 1 no 1, lai iegūtu 0.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}}}{2\times 4}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 4, b ar 2 un c ar 0.
x=\frac{-2±2}{2\times 4}
Izvelciet kvadrātsakni no 2^{2}.
x=\frac{-2±2}{8}
Reiziniet 2 reiz 4.
x=\frac{0}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2}{8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2.
x=0
Daliet 0 ar 8.
x=-\frac{4}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2}{8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2 no -2.
x=-\frac{1}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{-4}{8} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 4.
x=0 x=-\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
4x^{2}+4x+1=2x+1
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(2x+1\right)^{2}.
4x^{2}+4x+1-2x=1
Atņemiet 2x no abām pusēm.
4x^{2}+2x+1=1
Savelciet 4x un -2x, lai iegūtu 2x.
4x^{2}+2x=1-1
Atņemiet 1 no abām pusēm.
4x^{2}+2x=0
Atņemiet 1 no 1, lai iegūtu 0.
\frac{4x^{2}+2x}{4}=\frac{0}{4}
Daliet abas puses ar 4.
x^{2}+\frac{2}{4}x=\frac{0}{4}
Dalīšana ar 4 atsauc reizināšanu ar 4.
x^{2}+\frac{1}{2}x=\frac{0}{4}
Vienādot daļskaitli \frac{2}{4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}+\frac{1}{2}x=0
Daliet 0 ar 4.
x^{2}+\frac{1}{2}x+\left(\frac{1}{4}\right)^{2}=\left(\frac{1}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{1}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{1}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}=\frac{1}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(x+\frac{1}{4}\right)^{2}=\frac{1}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{1}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{4}=\frac{1}{4} x+\frac{1}{4}=-\frac{1}{4}
Vienkāršojiet.
x=0 x=-\frac{1}{2}
Atņemiet \frac{1}{4} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}