Atrast x
x=1
x=2
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x|-2!|+x=xx+2
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x.
x|-2!|+x=x^{2}+2
Reiziniet x un x, lai iegūtu x^{2}.
x|-2|+x=x^{2}+2
2 faktoriāls ir 2.
x\times 2+x=x^{2}+2
Reālā skaitļa a absolūtā vērtība ir a, ja a\geq 0, vai -a, ja a<0. -2 absolūtā vērtība ir 2.
3x=x^{2}+2
Savelciet x\times 2 un x, lai iegūtu 3x.
3x-x^{2}=2
Atņemiet x^{2} no abām pusēm.
3x-x^{2}-2=0
Atņemiet 2 no abām pusēm.
-x^{2}+3x-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-3±\sqrt{3^{2}-4\left(-1\right)\left(-2\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 3 un c ar -2.
x=\frac{-3±\sqrt{9-4\left(-1\right)\left(-2\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x=\frac{-3±\sqrt{9+4\left(-2\right)}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-3±\sqrt{9-8}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz -2.
x=\frac{-3±\sqrt{1}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 9 pie -8.
x=\frac{-3±1}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 1.
x=\frac{-3±1}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=-\frac{2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±1}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -3 pie 1.
x=1
Daliet -2 ar -2.
x=-\frac{4}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±1}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 1 no -3.
x=2
Daliet -4 ar -2.
x=1 x=2
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x|-2!|+x=xx+2
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x.
x|-2!|+x=x^{2}+2
Reiziniet x un x, lai iegūtu x^{2}.
x|-2|+x=x^{2}+2
2 faktoriāls ir 2.
x\times 2+x=x^{2}+2
Reālā skaitļa a absolūtā vērtība ir a, ja a\geq 0, vai -a, ja a<0. -2 absolūtā vērtība ir 2.
3x=x^{2}+2
Savelciet x\times 2 un x, lai iegūtu 3x.
3x-x^{2}=2
Atņemiet x^{2} no abām pusēm.
-x^{2}+3x=2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-x^{2}+3x}{-1}=\frac{2}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\frac{3}{-1}x=\frac{2}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}-3x=\frac{2}{-1}
Daliet 3 ar -1.
x^{2}-3x=-2
Daliet 2 ar -1.
x^{2}-3x+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}=-2+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -3 ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=-2+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=\frac{1}{4}
Pieskaitiet -2 pie \frac{9}{4}.
\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{1}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{1}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{3}{2}=\frac{1}{2} x-\frac{3}{2}=-\frac{1}{2}
Vienkāršojiet.
x=2 x=1
Pieskaitiet \frac{3}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}