Atrast n
n=\sqrt{10}+1\approx 4,16227766
n=1-\sqrt{10}\approx -2,16227766
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3\times 3=n\left(n-4\right)+n\times 2
Mainīgais n nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 3n^{3}, kas ir mazākais n^{3},3n^{2} skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
9=n\left(n-4\right)+n\times 2
Reiziniet 3 un 3, lai iegūtu 9.
9=n^{2}-4n+n\times 2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu n ar n-4.
9=n^{2}-2n
Savelciet -4n un n\times 2, lai iegūtu -2n.
n^{2}-2n=9
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
n^{2}-2n-9=0
Atņemiet 9 no abām pusēm.
n=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\left(-9\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -2 un c ar -9.
n=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\left(-9\right)}}{2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
n=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+36}}{2}
Reiziniet -4 reiz -9.
n=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{40}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 36.
n=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{10}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 40.
n=\frac{2±2\sqrt{10}}{2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
n=\frac{2\sqrt{10}+2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{2±2\sqrt{10}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2\sqrt{10}.
n=\sqrt{10}+1
Daliet 2+2\sqrt{10} ar 2.
n=\frac{2-2\sqrt{10}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{2±2\sqrt{10}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{10} no 2.
n=1-\sqrt{10}
Daliet 2-2\sqrt{10} ar 2.
n=\sqrt{10}+1 n=1-\sqrt{10}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3\times 3=n\left(n-4\right)+n\times 2
Mainīgais n nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 3n^{3}, kas ir mazākais n^{3},3n^{2} skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
9=n\left(n-4\right)+n\times 2
Reiziniet 3 un 3, lai iegūtu 9.
9=n^{2}-4n+n\times 2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu n ar n-4.
9=n^{2}-2n
Savelciet -4n un n\times 2, lai iegūtu -2n.
n^{2}-2n=9
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
n^{2}-2n+1=9+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
n^{2}-2n+1=10
Pieskaitiet 9 pie 1.
\left(n-1\right)^{2}=10
Sadaliet reizinātājos n^{2}-2n+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(n-1\right)^{2}}=\sqrt{10}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
n-1=\sqrt{10} n-1=-\sqrt{10}
Vienkāršojiet.
n=\sqrt{10}+1 n=1-\sqrt{10}
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}