Pāriet uz galveno saturu
Atrast x
Tick mark Image
Graph

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

1-\left(-\left(1+x\right)\left(2+x\right)\times 2\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -2,-1,1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-1\right)\left(x+1\right)\left(x+2\right), kas ir mazākais x^{3}+2x^{2}-x-2,1-x,x+1 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
1-\left(-2\left(1+x\right)\left(2+x\right)\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Reiziniet -1 un 2, lai iegūtu -2.
1-\left(-2-2x\right)\left(2+x\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -2 ar 1+x.
1-\left(-4-6x-2x^{2}\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -2-2x ar 2+x un apvienotu līdzīgos locekļus.
1+4+6x+2x^{2}=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Lai atrastu -4-6x-2x^{2} pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
5+6x+2x^{2}=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Saskaitiet 1 un 4, lai iegūtu 5.
5+6x+2x^{2}=\left(x^{2}+x-2\right)\times 3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-1 ar x+2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
5+6x+2x^{2}=3x^{2}+3x-6
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x^{2}+x-2 ar 3.
5+6x+2x^{2}-3x^{2}=3x-6
Atņemiet 3x^{2} no abām pusēm.
5+6x-x^{2}=3x-6
Savelciet 2x^{2} un -3x^{2}, lai iegūtu -x^{2}.
5+6x-x^{2}-3x=-6
Atņemiet 3x no abām pusēm.
5+3x-x^{2}=-6
Savelciet 6x un -3x, lai iegūtu 3x.
5+3x-x^{2}+6=0
Pievienot 6 abās pusēs.
11+3x-x^{2}=0
Saskaitiet 5 un 6, lai iegūtu 11.
-x^{2}+3x+11=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-3±\sqrt{3^{2}-4\left(-1\right)\times 11}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 3 un c ar 11.
x=\frac{-3±\sqrt{9-4\left(-1\right)\times 11}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x=\frac{-3±\sqrt{9+4\times 11}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-3±\sqrt{9+44}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz 11.
x=\frac{-3±\sqrt{53}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 9 pie 44.
x=\frac{-3±\sqrt{53}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{\sqrt{53}-3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±\sqrt{53}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -3 pie \sqrt{53}.
x=\frac{3-\sqrt{53}}{2}
Daliet -3+\sqrt{53} ar -2.
x=\frac{-\sqrt{53}-3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±\sqrt{53}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{53} no -3.
x=\frac{\sqrt{53}+3}{2}
Daliet -3-\sqrt{53} ar -2.
x=\frac{3-\sqrt{53}}{2} x=\frac{\sqrt{53}+3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
1-\left(-\left(1+x\right)\left(2+x\right)\times 2\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -2,-1,1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-1\right)\left(x+1\right)\left(x+2\right), kas ir mazākais x^{3}+2x^{2}-x-2,1-x,x+1 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
1-\left(-2\left(1+x\right)\left(2+x\right)\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Reiziniet -1 un 2, lai iegūtu -2.
1-\left(-2-2x\right)\left(2+x\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -2 ar 1+x.
1-\left(-4-6x-2x^{2}\right)=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -2-2x ar 2+x un apvienotu līdzīgos locekļus.
1+4+6x+2x^{2}=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Lai atrastu -4-6x-2x^{2} pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
5+6x+2x^{2}=\left(x-1\right)\left(x+2\right)\times 3
Saskaitiet 1 un 4, lai iegūtu 5.
5+6x+2x^{2}=\left(x^{2}+x-2\right)\times 3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-1 ar x+2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
5+6x+2x^{2}=3x^{2}+3x-6
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x^{2}+x-2 ar 3.
5+6x+2x^{2}-3x^{2}=3x-6
Atņemiet 3x^{2} no abām pusēm.
5+6x-x^{2}=3x-6
Savelciet 2x^{2} un -3x^{2}, lai iegūtu -x^{2}.
5+6x-x^{2}-3x=-6
Atņemiet 3x no abām pusēm.
5+3x-x^{2}=-6
Savelciet 6x un -3x, lai iegūtu 3x.
3x-x^{2}=-6-5
Atņemiet 5 no abām pusēm.
3x-x^{2}=-11
Atņemiet 5 no -6, lai iegūtu -11.
-x^{2}+3x=-11
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-x^{2}+3x}{-1}=-\frac{11}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\frac{3}{-1}x=-\frac{11}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}-3x=-\frac{11}{-1}
Daliet 3 ar -1.
x^{2}-3x=11
Daliet -11 ar -1.
x^{2}-3x+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}=11+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -3 ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=11+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=\frac{53}{4}
Pieskaitiet 11 pie \frac{9}{4}.
\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{53}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{53}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{53}}{2} x-\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{53}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{53}+3}{2} x=\frac{3-\sqrt{53}}{2}
Pieskaitiet \frac{3}{2} abās vienādojuma pusēs.