Atrast x
x=0
x=-7
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(3x+3\right)\left(x+1\right)+6\times 2=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 6\left(x+1\right), kas ir mazākais 2,x+1,3,6 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
3x^{2}+6x+3+6\times 2=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3x+3 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+6x+3+12=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Reiziniet 6 un 2, lai iegūtu 12.
3x^{2}+6x+15=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Saskaitiet 3 un 12, lai iegūtu 15.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+2+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x+2 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+2+18+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Reiziniet 6 un 3, lai iegūtu 18.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+20+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Saskaitiet 2 un 18, lai iegūtu 20.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+20-5\left(x+1\right)
Reiziniet 6 un -\frac{5}{6}, lai iegūtu -5.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+20-5x-5
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -5 ar x+1.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}-x+20-5
Savelciet 4x un -5x, lai iegūtu -x.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}-x+15
Atņemiet 5 no 20, lai iegūtu 15.
3x^{2}+6x+15-2x^{2}=-x+15
Atņemiet 2x^{2} no abām pusēm.
x^{2}+6x+15=-x+15
Savelciet 3x^{2} un -2x^{2}, lai iegūtu x^{2}.
x^{2}+6x+15+x=15
Pievienot x abās pusēs.
x^{2}+7x+15=15
Savelciet 6x un x, lai iegūtu 7x.
x^{2}+7x+15-15=0
Atņemiet 15 no abām pusēm.
x^{2}+7x=0
Atņemiet 15 no 15, lai iegūtu 0.
x=\frac{-7±\sqrt{7^{2}}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 7 un c ar 0.
x=\frac{-7±7}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 7^{2}.
x=\frac{0}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-7±7}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -7 pie 7.
x=0
Daliet 0 ar 2.
x=-\frac{14}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-7±7}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 7 no -7.
x=-7
Daliet -14 ar 2.
x=0 x=-7
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(3x+3\right)\left(x+1\right)+6\times 2=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 6\left(x+1\right), kas ir mazākais 2,x+1,3,6 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
3x^{2}+6x+3+6\times 2=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3x+3 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+6x+3+12=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Reiziniet 6 un 2, lai iegūtu 12.
3x^{2}+6x+15=\left(2x+2\right)\left(x+1\right)+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Saskaitiet 3 un 12, lai iegūtu 15.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+2+6\times 3+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x+2 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+2+18+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Reiziniet 6 un 3, lai iegūtu 18.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+20+6\left(x+1\right)\left(-\frac{5}{6}\right)
Saskaitiet 2 un 18, lai iegūtu 20.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+20-5\left(x+1\right)
Reiziniet 6 un -\frac{5}{6}, lai iegūtu -5.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}+4x+20-5x-5
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -5 ar x+1.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}-x+20-5
Savelciet 4x un -5x, lai iegūtu -x.
3x^{2}+6x+15=2x^{2}-x+15
Atņemiet 5 no 20, lai iegūtu 15.
3x^{2}+6x+15-2x^{2}=-x+15
Atņemiet 2x^{2} no abām pusēm.
x^{2}+6x+15=-x+15
Savelciet 3x^{2} un -2x^{2}, lai iegūtu x^{2}.
x^{2}+6x+15+x=15
Pievienot x abās pusēs.
x^{2}+7x+15=15
Savelciet 6x un x, lai iegūtu 7x.
x^{2}+7x=15-15
Atņemiet 15 no abām pusēm.
x^{2}+7x=0
Atņemiet 15 no 15, lai iegūtu 0.
x^{2}+7x+\left(\frac{7}{2}\right)^{2}=\left(\frac{7}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 7 ar 2, lai iegūtu \frac{7}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{7}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+7x+\frac{49}{4}=\frac{49}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{7}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(x+\frac{7}{2}\right)^{2}=\frac{49}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+7x+\frac{49}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{7}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{49}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{7}{2}=\frac{7}{2} x+\frac{7}{2}=-\frac{7}{2}
Vienkāršojiet.
x=0 x=-7
Atņemiet \frac{7}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}