Atrast x
x=\sqrt{7}+3\approx 5,645751311
x=3-\sqrt{7}\approx 0,354248689
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
\frac { 2 } { x - 2 } + \frac { 3 } { x + 1 } = 1
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(x+1\right)\times 2+\left(x-2\right)\times 3=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -1,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+1\right), kas ir mazākais x-2,x+1 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
2x+2+\left(x-2\right)\times 3=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+1 ar 2.
2x+2+3x-6=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar 3.
5x+2-6=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Savelciet 2x un 3x, lai iegūtu 5x.
5x-4=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Atņemiet 6 no 2, lai iegūtu -4.
5x-4=x^{2}-x-2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
5x-4-x^{2}=-x-2
Atņemiet x^{2} no abām pusēm.
5x-4-x^{2}+x=-2
Pievienot x abās pusēs.
6x-4-x^{2}=-2
Savelciet 5x un x, lai iegūtu 6x.
6x-4-x^{2}+2=0
Pievienot 2 abās pusēs.
6x-2-x^{2}=0
Saskaitiet -4 un 2, lai iegūtu -2.
-x^{2}+6x-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\left(-1\right)\left(-2\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 6 un c ar -2.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\left(-1\right)\left(-2\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36+4\left(-2\right)}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-6±\sqrt{36-8}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz -2.
x=\frac{-6±\sqrt{28}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 36 pie -8.
x=\frac{-6±2\sqrt{7}}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{-6±2\sqrt{7}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{2\sqrt{7}-6}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{7}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2\sqrt{7}.
x=3-\sqrt{7}
Daliet -6+2\sqrt{7} ar -2.
x=\frac{-2\sqrt{7}-6}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{7}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no -6.
x=\sqrt{7}+3
Daliet -6-2\sqrt{7} ar -2.
x=3-\sqrt{7} x=\sqrt{7}+3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(x+1\right)\times 2+\left(x-2\right)\times 3=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -1,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+1\right), kas ir mazākais x-2,x+1 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
2x+2+\left(x-2\right)\times 3=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+1 ar 2.
2x+2+3x-6=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar 3.
5x+2-6=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Savelciet 2x un 3x, lai iegūtu 5x.
5x-4=\left(x-2\right)\left(x+1\right)
Atņemiet 6 no 2, lai iegūtu -4.
5x-4=x^{2}-x-2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
5x-4-x^{2}=-x-2
Atņemiet x^{2} no abām pusēm.
5x-4-x^{2}+x=-2
Pievienot x abās pusēs.
6x-4-x^{2}=-2
Savelciet 5x un x, lai iegūtu 6x.
6x-x^{2}=-2+4
Pievienot 4 abās pusēs.
6x-x^{2}=2
Saskaitiet -2 un 4, lai iegūtu 2.
-x^{2}+6x=2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-x^{2}+6x}{-1}=\frac{2}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\frac{6}{-1}x=\frac{2}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}-6x=\frac{2}{-1}
Daliet 6 ar -1.
x^{2}-6x=-2
Daliet 2 ar -1.
x^{2}-6x+\left(-3\right)^{2}=-2+\left(-3\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -6 ar 2, lai iegūtu -3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-6x+9=-2+9
Kāpiniet -3 kvadrātā.
x^{2}-6x+9=7
Pieskaitiet -2 pie 9.
\left(x-3\right)^{2}=7
Sadaliet reizinātājos x^{2}-6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-3\right)^{2}}=\sqrt{7}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-3=\sqrt{7} x-3=-\sqrt{7}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{7}+3 x=3-\sqrt{7}
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}